Skumjas atvadas lidostā no mīļajiem cilvēkiem, iziešana cauri drošības kontroles punktam un...jā - atpakaļ ceļa vairs nav...
Sajūtas divējādas - no vienas puses tā ir došanās pretī sen sapņotam mērķim - dzīvei kādā citā augstāk attīstītā valstī, bet no otras puses tā ir šķiršanās no mīļajiem cilvēkiem un no visa labā un skaistā, kas jau šobrīd man ir, un protams ir uztraukums par to kā tur būs man vienai pašai pavisam svešā zemē. Bet tā kā tie ir tikai 5 mēneši prom (un zinot to, kā laiks lido) un tas ir 21.gs kurā dzīvojam, kad sakaru tehnoloģijas un Ryanairs attāluma sajūtu praktiski dzēš, domāju, ka ieguvumi no šīs lieliskās ERASMUS pieredzes būs tā vērti!
Dīvainā kārtā pat manas bailes un nepatika pret lidojumiem pazūd tiklīdz paceļamies gaisā, ir tāda patīkama iekšējā miera sajūta, ka viss būs kārtībā. Spoža saule spīd iekšā pa lidmašīnas logu un es smaidu tai pretī, jo zinu, ka viss būs ļoti labi - ka mani priekšā gaida neaizmirstami 5 mēneši studentu dzīves un piedzīvojumu pašā Eiropas sirdī :)
Ģente mani sagaida ar sauli un +25C. Mans biezais rudens apģērbs vairākās kārtās (jo čemodānā tam vairs nebija vietas) šķiet krietni neatbilstošs laikapstākļiem šeit, kur cilvēki staigā plānās vasaras drēbītēs. Tādēļ steidzu uz savām jaunajām mājām, lai novilku biezos kažokus un dotos iepazīt pilsētu, kas jau pirmajā brīdī man šķiet skaista un viesmīlīga.
Braucot autobusā no lidostas jau pirmajā pieturā autobusā iekāpj 3 cilvēki: indietis, melnādainais un japāniete.. skaidrs - pilsēta ir ļoti multikulturāla, te būs visu rasu un tautību cilvēki. Bet mani tas iepriecina - mani interesē komunikācija ar šiem dažādajiem cilvēkiem.
Pirmais, kas iekrīt acīs, ir miljoni riteņu uz ielām:
Tas labi - mazo pilsētiņu arī varēšu krustām šķērsām izbraukāt! :)
Tieku līdz kojām: tā ir 15 stāvu ēka (es dzīvoju 10-jā). Istabiņa ir pietiekami plaša ar burvīgu skatu pa logu. Dušas un tualetes tīras un labā stāvoklī. Bet nepatīkami pārsteidz virtuve, sevišķi ledusskapis, kurā dzīvo mazi kukainīši un sapuvuši produkti.. Tas izskatās šādi:
Skaidrs, ka vajadzēs pagādāt savu ledusskapi!
Vakarā dodos apskatīt vecpilsētu. Autobusa šoferis, ar kuru braucu, ne tikai palīdz man tikt skaidrībā ar sabiedriskā transporta sistēmu Ģentē, bet izrādās, ka šis ir bijis pagājšgad uz Harley Davidson salidojumu Rīgā un sanāk parunāt ar viņu par to, cik forša ir pilsēta no kuras esmu tikko atbraukusi.. :) Bet par Ģenti... nē, ko tur daudz rakstīt - tā ir jāredz un tās atmosfēra jāatbrauc izbaudīt pašiem!!! Tas ir kaut kas starp Parīzes romantiku un Amsterdamas avangardu.
Te dažas bildītes no vecpilsētas centra:
Un vēl te ir ļoooti daudz jauniešu - tāda sajūta, ka tie ir lielākā daļa šīs nelielās pilsētas iedzīvotāju (nav brīnums, jo Ģentes Universitātē vien studē ~33 000 jauniešu un ap 1000 apmaiņas studentu, bet tā nav vienīgā Universitāte šajā pilsētā). Ģentes centrā ir arī kolosāls studentu kvartāls, kurā uz vienas mazas ieliņas vien ir kādi 35 dažādi klubi un bāri.
Jā, jau pirmajā dienā iemīlu šo pilsētu un saprotu, ka vēlos iepazīt katru tās nostūrīti un ieliņu, jo katrā no tām ir kas apbrīnas vērts! Un studentu dzīve te rit uz pilniem apgriezieniem! Bet labā sajūta ir tā, ka nav nekur jāsteidzas, ka priekšā vēl 5 mēneši, kuros izdzīvot šo prieku vārdā Ģente.. :)
Sajūtas divējādas - no vienas puses tā ir došanās pretī sen sapņotam mērķim - dzīvei kādā citā augstāk attīstītā valstī, bet no otras puses tā ir šķiršanās no mīļajiem cilvēkiem un no visa labā un skaistā, kas jau šobrīd man ir, un protams ir uztraukums par to kā tur būs man vienai pašai pavisam svešā zemē. Bet tā kā tie ir tikai 5 mēneši prom (un zinot to, kā laiks lido) un tas ir 21.gs kurā dzīvojam, kad sakaru tehnoloģijas un Ryanairs attāluma sajūtu praktiski dzēš, domāju, ka ieguvumi no šīs lieliskās ERASMUS pieredzes būs tā vērti!
Dīvainā kārtā pat manas bailes un nepatika pret lidojumiem pazūd tiklīdz paceļamies gaisā, ir tāda patīkama iekšējā miera sajūta, ka viss būs kārtībā. Spoža saule spīd iekšā pa lidmašīnas logu un es smaidu tai pretī, jo zinu, ka viss būs ļoti labi - ka mani priekšā gaida neaizmirstami 5 mēneši studentu dzīves un piedzīvojumu pašā Eiropas sirdī :)
Ģente mani sagaida ar sauli un +25C. Mans biezais rudens apģērbs vairākās kārtās (jo čemodānā tam vairs nebija vietas) šķiet krietni neatbilstošs laikapstākļiem šeit, kur cilvēki staigā plānās vasaras drēbītēs. Tādēļ steidzu uz savām jaunajām mājām, lai novilku biezos kažokus un dotos iepazīt pilsētu, kas jau pirmajā brīdī man šķiet skaista un viesmīlīga.
Braucot autobusā no lidostas jau pirmajā pieturā autobusā iekāpj 3 cilvēki: indietis, melnādainais un japāniete.. skaidrs - pilsēta ir ļoti multikulturāla, te būs visu rasu un tautību cilvēki. Bet mani tas iepriecina - mani interesē komunikācija ar šiem dažādajiem cilvēkiem.
Pirmais, kas iekrīt acīs, ir miljoni riteņu uz ielām:
Tieku līdz kojām: tā ir 15 stāvu ēka (es dzīvoju 10-jā). Istabiņa ir pietiekami plaša ar burvīgu skatu pa logu. Dušas un tualetes tīras un labā stāvoklī. Bet nepatīkami pārsteidz virtuve, sevišķi ledusskapis, kurā dzīvo mazi kukainīši un sapuvuši produkti.. Tas izskatās šādi:
Skaidrs, ka vajadzēs pagādāt savu ledusskapi!
Vakarā dodos apskatīt vecpilsētu. Autobusa šoferis, ar kuru braucu, ne tikai palīdz man tikt skaidrībā ar sabiedriskā transporta sistēmu Ģentē, bet izrādās, ka šis ir bijis pagājšgad uz Harley Davidson salidojumu Rīgā un sanāk parunāt ar viņu par to, cik forša ir pilsēta no kuras esmu tikko atbraukusi.. :) Bet par Ģenti... nē, ko tur daudz rakstīt - tā ir jāredz un tās atmosfēra jāatbrauc izbaudīt pašiem!!! Tas ir kaut kas starp Parīzes romantiku un Amsterdamas avangardu.
Te dažas bildītes no vecpilsētas centra:
Un vēl te ir ļoooti daudz jauniešu - tāda sajūta, ka tie ir lielākā daļa šīs nelielās pilsētas iedzīvotāju (nav brīnums, jo Ģentes Universitātē vien studē ~33 000 jauniešu un ap 1000 apmaiņas studentu, bet tā nav vienīgā Universitāte šajā pilsētā). Ģentes centrā ir arī kolosāls studentu kvartāls, kurā uz vienas mazas ieliņas vien ir kādi 35 dažādi klubi un bāri.
Jā, jau pirmajā dienā iemīlu šo pilsētu un saprotu, ka vēlos iepazīt katru tās nostūrīti un ieliņu, jo katrā no tām ir kas apbrīnas vērts! Un studentu dzīve te rit uz pilniem apgriezieniem! Bet labā sajūta ir tā, ka nav nekur jāsteidzas, ka priekšā vēl 5 mēneši, kuros izdzīvot šo prieku vārdā Ģente.. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru