2010. gada 29. septembris
ak šīs ieliņas..
Es teaču zināju, ka tā notiks, ka tas nav labi, ka blakus fakultātei ir tās ieliņas ar veikaliem... zināju... bet nu nenoturējos šodien un pēc savas pirmās lekcijas UGentā, kas likās interesanta un ar mazāk briesmīgām prasībām, nekā biju gaidījusi - pēc tās es devos shoppingā... mazā šopoholiķe.. nu un kamēr nonācu līdz ieliņas galam, man rokā jau bija 5 iepirkumu maisi (ne maisiņi..). Njaa, bet tās lietiņas ir tiiik ideālas... Bāc, bet ja tādā garā turpināšu, tad pēdējos divus mēnešus man nebūs ko ēst un kur dzīvot :P Apsolu sev laboties!!!
2010. gada 28. septembris
pirmā nedēļas nogale
Nedēļas nogalē sabojājas laiks - bieži līst un ir diezgan drēgns. Šeit tas klimats ir tāds viltīgs - ārā it kā auksts nav, bet ir tās nepatīkams mitrums. Neesmu pieradusi pie tāda gaisa, tādēl ātri vien saķēru saaukstēšanos - tagad cīnos ar to. Es apbrīnoju tos cilvēkus, kas jorojām šeit staigā krekliņos ar īsām piedurknēm..
Kopā ar jaunajām paziņām - itālieti un vācieti no manas fakultātes dodamies uz filmu. Kincītis līdzīgs mūsu Forumam (Kinepolis Cinema) - vairākas zāles, līdzīgs filmu repertuārs (šobrīt tur rāda, piemēram, Soltu, Inception). Biļete standartā maksā 9Eur, bet šī bija īpaša 'ze diena', kad visas filmas rādīja par 3Eur, bet beigās man bija to pašu 3Eur žēl par tik draņķīgu filmu (saucās Twelve) - nenormāli klišejiska, primitīva un banāla..nu tā ka tiešām neizturami.. Nākamreiz jāiet uz kādu no šeit daudzajiem mazajiem kinīšiem, kur rāda nekomerciālo kino! :)
Vēl nogalē pirmo reiz mūžā spēru kāju pār IKEA slieksni. Njaa - ko tik tur nevar atrast un turklāt par ļoti draudzīgām cenām - tā es tiku pie jaunām foršām sadzīves lietiņām. Un vēl pati beigās godīgi noskanēju visus savus pirkumus (pašapkalpošanās kasē), samaksāju par tiem un apmierināta devos mājās.
Rīt (28.09.) sāksies pirmās lekcijas..uhh, ceru, ka mani līdz šim labie iespaidi par dzīvi Ģentē nemainīsies pēc tām!
Kopā ar jaunajām paziņām - itālieti un vācieti no manas fakultātes dodamies uz filmu. Kincītis līdzīgs mūsu Forumam (Kinepolis Cinema) - vairākas zāles, līdzīgs filmu repertuārs (šobrīt tur rāda, piemēram, Soltu, Inception). Biļete standartā maksā 9Eur, bet šī bija īpaša 'ze diena', kad visas filmas rādīja par 3Eur, bet beigās man bija to pašu 3Eur žēl par tik draņķīgu filmu (saucās Twelve) - nenormāli klišejiska, primitīva un banāla..nu tā ka tiešām neizturami.. Nākamreiz jāiet uz kādu no šeit daudzajiem mazajiem kinīšiem, kur rāda nekomerciālo kino! :)
Vēl nogalē pirmo reiz mūžā spēru kāju pār IKEA slieksni. Njaa - ko tik tur nevar atrast un turklāt par ļoti draudzīgām cenām - tā es tiku pie jaunām foršām sadzīves lietiņām. Un vēl pati beigās godīgi noskanēju visus savus pirkumus (pašapkalpošanās kasē), samaksāju par tiem un apmierināta devos mājās.
Rīt (28.09.) sāksies pirmās lekcijas..uhh, ceru, ka mani līdz šim labie iespaidi par dzīvi Ģentē nemainīsies pēc tām!
Welcome day Nr2.
Otrā studentu Welcome day sākas atkal ar brokastīm, kuru laikā jau satieku vairākus jaunos paziņas - tas ir patīkami, ka šajā pilsētā vairs neesmu viena un sveša un pati pilsēta ar vairs neliekas sveša. Un jo vairāk to iepazīstu, jo vairāk tā patīk!
Šodien te virmo gaisā nedaudz saspringta atmosfēra, gaisā helikopteri, ielās daudz politie, pāris ielas norobežotas, jo pilsētā šodien noris NATO sammits. Bet nu nevar salīdzināt ar to, kā Latvijā tam gatavojās un cik daudz runāja par to. Šeit varu derēt, ka puse iedzīvotāju nemaz nenojauš, ka tāds sammits te notiek.
Šodien te virmo gaisā nedaudz saspringta atmosfēra, gaisā helikopteri, ielās daudz politie, pāris ielas norobežotas, jo pilsētā šodien noris NATO sammits. Bet nu nevar salīdzināt ar to, kā Latvijā tam gatavojās un cik daudz runāja par to. Šeit varu derēt, ka puse iedzīvotāju nemaz nenojauš, ka tāds sammits te notiek.
Izlaižam guided tour pa pilsētu, lai beidzot reģistrētos augstskolā un saņemtu studenta apliecību, kas sniedz iespēju pieslēgt internetu studentu istabiņā, noīrēt riteni un ēst pusdienas studentu ēnīcās par lētāku cenu (t.i. 3.40- 4EUR) u.c. Rindā gaidot pavadījām kādas 4h.. bet labs darbiņš, kas padarīts un nu esmu pilntiesīga UGent studente!!! :)
Un tas arī tiek atzīmēts vakarā apmaiņas studentiem rīkotajās vakariņās Overpoort restorānā un Welcome party pēc tām. Tāds interesants pasākums, kur cilvēki teju no pus pasaules valstīm kopā jautri pavada laiku. Jā un Latvijas studenti ar kā izrādās arī ļoti labprāt izvēlas Ģenti kā savu studiju galamērķi - tovakar satkām vēl 4 puišus no Latvijas no Banku augstskolas, kas gan Ģentē mācīsies citā augstskolā. Tas bija tiešām negaidīts vakara pārsteigums!
2010. gada 27. septembris
I'm Kristina from Latvia..
Ceturtdiena - Welcome day Nr.1
Universitātes pirmais oficiālais pasākums apmaiņas studentiem - rīta kafija un pēc tam vairākas stundas oficiālo runu par Universitāti, par Ģenti, par Beļģiju kopumā, par to, cik šeit ir laipni gaidīti apmaiņas studenti, un jo īpaši šajā gadā, kad Beļģija ir ES prezidējošā valsts, kas iestājas par ES valstu vienotību, ciešu sadarbību un pieredzes apmaiņu un bla, bla, bla..
Viņi ļoti lepojas ar to, ka ar katru gadu apmaiņas studentu skaits Ģentē arvien pieaug, ka universitāte kļūst par populāru apmaiņas studentu galamērķi.
Mani savukārt pārņēma gandarījuma sajūta par to, ka visas runas ir 100% saprotamas - valodas ziņā - par ko man bija pirms ierašanās nelielas bažas, kā nu būs tagad sazināties tikai angliski. Bet esot šeit vienkārši 'ieslēdzas' tas angliskais domājamais un runājamais - jo tomēr tas viss iekšā kaut kur ir un šeit ir lieliska iespēja pārvarēt to baiļu/šaubu barjeru par valodas prasmēm un vienkārši sākt runāt angliski..
Oficiālajai daļai seko pasākums katram savā fakultātē. Soc-pol fak. uzsauca studentiem pusdienas, kuru laikā bija laba iespēja iepazīt pārējos apmaiņas studentus ar ko arī viss sākās..neskaitāmie I'm Kristina, I'm from Latvia.. oh, you are from Greece, Italia, India, Germany, Spain, Turkey, Serbia, Slovenia etc.. un kur gadījies kur ne pārsteigums - vēl viena meitene from Latvia - no Stradiņu universitātes arī studēs šai pašā fakultātē! :)
Pēc pusdienām mums izrādīja fakultāti, apskaidroja kas un kā te notiek.
Un tad sapratu vēl vienu lietu, kas Ģentes studenta dzīvē ir neatņemama - tas ir vārds party, kurš tiek šeit lietots ļoti bieži un ik riezi tad, kad tiek minēts vārds this evening. Jau šajā pirmajā vakarā fakultātes studentu organizācija aicina pievienoties viņu tusiņam. Tobrīd es vēl domāju, ka nekur neiešu, bet te var teikt tāpat kā Ģentes ceļvedī for young travellers runājot par pilsētas veikaliņiem teikts - In Ghent it all becomes a bar in the end, tāpat arī var teikt - In Ghent every students' meeting finishes at bar in the end..
Tā nu vakarā satiku savu Belgian buddy - jauku beļģu meiteni, kas man palīdzēs noorientēties vietējo ikdienas dzīves gaitās, parādīs pilsētu, ieteiks lietas un vietas, ko šeit ir vērts darīt un redzēt :)
Un, jā, protams, izrādot man pilsētu, tas izklausījās apmēra tā - šeit ir apmaiņas studentu pubs, bet šeit ir plašākā alus izvēle, te ir labs tumšais alus, bet šeit laba mūzika, šeit arī, šeit tusē snobi, šeit vienmēr daudz studentu, šeit ir šokolādes bārs, šeit.....šovakar labs studentu partijs - un tā mēs nonācām vietā uz kuru pa dienu aicināja fakultātes studentu pašpārvaldes pārstāvji. Nu un nogaršoju arī izslavētos beļģu aliņus - Kriek (sarkano ķiršu) alu un vēl citu. Bija tiešām tīri labi :)
Universitātes pirmais oficiālais pasākums apmaiņas studentiem - rīta kafija un pēc tam vairākas stundas oficiālo runu par Universitāti, par Ģenti, par Beļģiju kopumā, par to, cik šeit ir laipni gaidīti apmaiņas studenti, un jo īpaši šajā gadā, kad Beļģija ir ES prezidējošā valsts, kas iestājas par ES valstu vienotību, ciešu sadarbību un pieredzes apmaiņu un bla, bla, bla..
Viņi ļoti lepojas ar to, ka ar katru gadu apmaiņas studentu skaits Ģentē arvien pieaug, ka universitāte kļūst par populāru apmaiņas studentu galamērķi.
Mani savukārt pārņēma gandarījuma sajūta par to, ka visas runas ir 100% saprotamas - valodas ziņā - par ko man bija pirms ierašanās nelielas bažas, kā nu būs tagad sazināties tikai angliski. Bet esot šeit vienkārši 'ieslēdzas' tas angliskais domājamais un runājamais - jo tomēr tas viss iekšā kaut kur ir un šeit ir lieliska iespēja pārvarēt to baiļu/šaubu barjeru par valodas prasmēm un vienkārši sākt runāt angliski..
Oficiālajai daļai seko pasākums katram savā fakultātē. Soc-pol fak. uzsauca studentiem pusdienas, kuru laikā bija laba iespēja iepazīt pārējos apmaiņas studentus ar ko arī viss sākās..neskaitāmie I'm Kristina, I'm from Latvia.. oh, you are from Greece, Italia, India, Germany, Spain, Turkey, Serbia, Slovenia etc.. un kur gadījies kur ne pārsteigums - vēl viena meitene from Latvia - no Stradiņu universitātes arī studēs šai pašā fakultātē! :)
Pēc pusdienām mums izrādīja fakultāti, apskaidroja kas un kā te notiek.
Un tad sapratu vēl vienu lietu, kas Ģentes studenta dzīvē ir neatņemama - tas ir vārds party, kurš tiek šeit lietots ļoti bieži un ik riezi tad, kad tiek minēts vārds this evening. Jau šajā pirmajā vakarā fakultātes studentu organizācija aicina pievienoties viņu tusiņam. Tobrīd es vēl domāju, ka nekur neiešu, bet te var teikt tāpat kā Ģentes ceļvedī for young travellers runājot par pilsētas veikaliņiem teikts - In Ghent it all becomes a bar in the end, tāpat arī var teikt - In Ghent every students' meeting finishes at bar in the end..
Tā nu vakarā satiku savu Belgian buddy - jauku beļģu meiteni, kas man palīdzēs noorientēties vietējo ikdienas dzīves gaitās, parādīs pilsētu, ieteiks lietas un vietas, ko šeit ir vērts darīt un redzēt :)
Un, jā, protams, izrādot man pilsētu, tas izklausījās apmēra tā - šeit ir apmaiņas studentu pubs, bet šeit ir plašākā alus izvēle, te ir labs tumšais alus, bet šeit laba mūzika, šeit arī, šeit tusē snobi, šeit vienmēr daudz studentu, šeit ir šokolādes bārs, šeit.....šovakar labs studentu partijs - un tā mēs nonācām vietā uz kuru pa dienu aicināja fakultātes studentu pašpārvaldes pārstāvji. Nu un nogaršoju arī izslavētos beļģu aliņus - Kriek (sarkano ķiršu) alu un vēl citu. Bija tiešām tīri labi :)
Otrā diena
Otrā dienā pamostos ar patīkamu sajūtu, ka šī diena būs atkal pilna jaunu iespaidu un atklājumu! Un laiciņš arī ir silts un vasarīgs, kas rada vēl lielāku prieku.
Šī ir diena, kad mēģinu 'likt kopā bildi' par to, kas kur atrodas pilētā un kā tur var nokļūt - un liekot lietā savu intuīciju un topoloģiskās orientēšanās spējas - tas tīri labi izdodas, jo pilsēta nav liela.
Tā kā reģistrēties studentu servisā un saņemt apliecību man neizdosies, jo tur ir vēl vairāki simti tādu pašu studentu kā es, kuri jau atnākuši vairākas stundas pirms tā darba laika sākuma, lai ieņemtu rindu, nolemju, ka šo dienu veltīšu savas jaunās mājas iekārtošanai. Dodos uz veikalu Hema, kas ir beļģu JYSK variants, kurā pagādāju dažādas lietiņas mājai - staigāju veikalā kā muzejā pētot interesantās lietiņas, kādu pie mums vēl nav. Pēc iziešanas no veikala saprotu, ka labāk tādos veikalos pārāk bieži neiegriezties, jo pretējā gadījumā stipendija beigsies ļooti ātri.. Jā, un te ir arī foršas iepirkšanās ieliņas ar daudziem maziem veikaliņiem ar stilīgām lietiņām.. nav viegli tiem paiet garām.. :P Un trakākais ir tas, ka mana fakultāte atrodas blakus vienai no tādām iepirkšanās ieliņām. Nāksies rūdīt gribasspēku! :D
Esi sveicināta, Ģente!
21.09. - manas jaunās dzīves sākums
Skumjas atvadas lidostā no mīļajiem cilvēkiem, iziešana cauri drošības kontroles punktam un...jā - atpakaļ ceļa vairs nav...
Sajūtas divējādas - no vienas puses tā ir došanās pretī sen sapņotam mērķim - dzīvei kādā citā augstāk attīstītā valstī, bet no otras puses tā ir šķiršanās no mīļajiem cilvēkiem un no visa labā un skaistā, kas jau šobrīd man ir, un protams ir uztraukums par to kā tur būs man vienai pašai pavisam svešā zemē. Bet tā kā tie ir tikai 5 mēneši prom (un zinot to, kā laiks lido) un tas ir 21.gs kurā dzīvojam, kad sakaru tehnoloģijas un Ryanairs attāluma sajūtu praktiski dzēš, domāju, ka ieguvumi no šīs lieliskās ERASMUS pieredzes būs tā vērti!
Dīvainā kārtā pat manas bailes un nepatika pret lidojumiem pazūd tiklīdz paceļamies gaisā, ir tāda patīkama iekšējā miera sajūta, ka viss būs kārtībā. Spoža saule spīd iekšā pa lidmašīnas logu un es smaidu tai pretī, jo zinu, ka viss būs ļoti labi - ka mani priekšā gaida neaizmirstami 5 mēneši studentu dzīves un piedzīvojumu pašā Eiropas sirdī :)
Ģente mani sagaida ar sauli un +25C. Mans biezais rudens apģērbs vairākās kārtās (jo čemodānā tam vairs nebija vietas) šķiet krietni neatbilstošs laikapstākļiem šeit, kur cilvēki staigā plānās vasaras drēbītēs. Tādēļ steidzu uz savām jaunajām mājām, lai novilku biezos kažokus un dotos iepazīt pilsētu, kas jau pirmajā brīdī man šķiet skaista un viesmīlīga.
Braucot autobusā no lidostas jau pirmajā pieturā autobusā iekāpj 3 cilvēki: indietis, melnādainais un japāniete.. skaidrs - pilsēta ir ļoti multikulturāla, te būs visu rasu un tautību cilvēki. Bet mani tas iepriecina - mani interesē komunikācija ar šiem dažādajiem cilvēkiem.
Pirmais, kas iekrīt acīs, ir miljoni riteņu uz ielām:
Tas labi - mazo pilsētiņu arī varēšu krustām šķērsām izbraukāt! :)
Tieku līdz kojām: tā ir 15 stāvu ēka (es dzīvoju 10-jā). Istabiņa ir pietiekami plaša ar burvīgu skatu pa logu. Dušas un tualetes tīras un labā stāvoklī. Bet nepatīkami pārsteidz virtuve, sevišķi ledusskapis, kurā dzīvo mazi kukainīši un sapuvuši produkti.. Tas izskatās šādi:
Skaidrs, ka vajadzēs pagādāt savu ledusskapi!
Vakarā dodos apskatīt vecpilsētu. Autobusa šoferis, ar kuru braucu, ne tikai palīdz man tikt skaidrībā ar sabiedriskā transporta sistēmu Ģentē, bet izrādās, ka šis ir bijis pagājšgad uz Harley Davidson salidojumu Rīgā un sanāk parunāt ar viņu par to, cik forša ir pilsēta no kuras esmu tikko atbraukusi.. :) Bet par Ģenti... nē, ko tur daudz rakstīt - tā ir jāredz un tās atmosfēra jāatbrauc izbaudīt pašiem!!! Tas ir kaut kas starp Parīzes romantiku un Amsterdamas avangardu.
Te dažas bildītes no vecpilsētas centra:
Un vēl te ir ļoooti daudz jauniešu - tāda sajūta, ka tie ir lielākā daļa šīs nelielās pilsētas iedzīvotāju (nav brīnums, jo Ģentes Universitātē vien studē ~33 000 jauniešu un ap 1000 apmaiņas studentu, bet tā nav vienīgā Universitāte šajā pilsētā). Ģentes centrā ir arī kolosāls studentu kvartāls, kurā uz vienas mazas ieliņas vien ir kādi 35 dažādi klubi un bāri.
Jā, jau pirmajā dienā iemīlu šo pilsētu un saprotu, ka vēlos iepazīt katru tās nostūrīti un ieliņu, jo katrā no tām ir kas apbrīnas vērts! Un studentu dzīve te rit uz pilniem apgriezieniem! Bet labā sajūta ir tā, ka nav nekur jāsteidzas, ka priekšā vēl 5 mēneši, kuros izdzīvot šo prieku vārdā Ģente.. :)
Sajūtas divējādas - no vienas puses tā ir došanās pretī sen sapņotam mērķim - dzīvei kādā citā augstāk attīstītā valstī, bet no otras puses tā ir šķiršanās no mīļajiem cilvēkiem un no visa labā un skaistā, kas jau šobrīd man ir, un protams ir uztraukums par to kā tur būs man vienai pašai pavisam svešā zemē. Bet tā kā tie ir tikai 5 mēneši prom (un zinot to, kā laiks lido) un tas ir 21.gs kurā dzīvojam, kad sakaru tehnoloģijas un Ryanairs attāluma sajūtu praktiski dzēš, domāju, ka ieguvumi no šīs lieliskās ERASMUS pieredzes būs tā vērti!
Dīvainā kārtā pat manas bailes un nepatika pret lidojumiem pazūd tiklīdz paceļamies gaisā, ir tāda patīkama iekšējā miera sajūta, ka viss būs kārtībā. Spoža saule spīd iekšā pa lidmašīnas logu un es smaidu tai pretī, jo zinu, ka viss būs ļoti labi - ka mani priekšā gaida neaizmirstami 5 mēneši studentu dzīves un piedzīvojumu pašā Eiropas sirdī :)
Ģente mani sagaida ar sauli un +25C. Mans biezais rudens apģērbs vairākās kārtās (jo čemodānā tam vairs nebija vietas) šķiet krietni neatbilstošs laikapstākļiem šeit, kur cilvēki staigā plānās vasaras drēbītēs. Tādēļ steidzu uz savām jaunajām mājām, lai novilku biezos kažokus un dotos iepazīt pilsētu, kas jau pirmajā brīdī man šķiet skaista un viesmīlīga.
Braucot autobusā no lidostas jau pirmajā pieturā autobusā iekāpj 3 cilvēki: indietis, melnādainais un japāniete.. skaidrs - pilsēta ir ļoti multikulturāla, te būs visu rasu un tautību cilvēki. Bet mani tas iepriecina - mani interesē komunikācija ar šiem dažādajiem cilvēkiem.
Pirmais, kas iekrīt acīs, ir miljoni riteņu uz ielām:
Tieku līdz kojām: tā ir 15 stāvu ēka (es dzīvoju 10-jā). Istabiņa ir pietiekami plaša ar burvīgu skatu pa logu. Dušas un tualetes tīras un labā stāvoklī. Bet nepatīkami pārsteidz virtuve, sevišķi ledusskapis, kurā dzīvo mazi kukainīši un sapuvuši produkti.. Tas izskatās šādi:
Skaidrs, ka vajadzēs pagādāt savu ledusskapi!
Vakarā dodos apskatīt vecpilsētu. Autobusa šoferis, ar kuru braucu, ne tikai palīdz man tikt skaidrībā ar sabiedriskā transporta sistēmu Ģentē, bet izrādās, ka šis ir bijis pagājšgad uz Harley Davidson salidojumu Rīgā un sanāk parunāt ar viņu par to, cik forša ir pilsēta no kuras esmu tikko atbraukusi.. :) Bet par Ģenti... nē, ko tur daudz rakstīt - tā ir jāredz un tās atmosfēra jāatbrauc izbaudīt pašiem!!! Tas ir kaut kas starp Parīzes romantiku un Amsterdamas avangardu.
Te dažas bildītes no vecpilsētas centra:
Un vēl te ir ļoooti daudz jauniešu - tāda sajūta, ka tie ir lielākā daļa šīs nelielās pilsētas iedzīvotāju (nav brīnums, jo Ģentes Universitātē vien studē ~33 000 jauniešu un ap 1000 apmaiņas studentu, bet tā nav vienīgā Universitāte šajā pilsētā). Ģentes centrā ir arī kolosāls studentu kvartāls, kurā uz vienas mazas ieliņas vien ir kādi 35 dažādi klubi un bāri.
Jā, jau pirmajā dienā iemīlu šo pilsētu un saprotu, ka vēlos iepazīt katru tās nostūrīti un ieliņu, jo katrā no tām ir kas apbrīnas vērts! Un studentu dzīve te rit uz pilniem apgriezieniem! Bet labā sajūta ir tā, ka nav nekur jāsteidzas, ka priekšā vēl 5 mēneši, kuros izdzīvot šo prieku vārdā Ģente.. :)