2010. gada 6. decembris

ziemas prieki

Beidzot ziema klāt arī Gentē. Ir tik interesanti vērot, kā cilvēki priecājas par sniegu un to, ka ir iespēja kādam iemest sniega piku vai uzcelt sniegavīru :D

ļooti daudz sniega Gentē izskatās šādi:


Piedalījos vienā masveida pikošanās pasākumā Citadel parkā...tas tik bij jautri..un nabaga garāmgājēji/riteņbraucēji..tiem ar tika :P

Sniegavīri auga kā sēnes pēc lietus tajās dažās dieniņās kad bija sniedziņš. Šo uzcēlām Blaarmeersen parkā:

Un nolaidās eņģeļi sniegā:

Ziemas prieki gan šeit īsi - jau pēc trim dieniņām viss atkal nokusis un sniedziņa vietā tik ierastais un apnikušais beļģu lietiņš...

2010. gada 14. novembris

kultūrprieks :)

šodien aizdomājos par to, cik daudz dažādu kultūru cilvēki iepazīti pa šo īso laiku kopš esmu Erasmusā (šodien izrādās jau 55.diena) un vai citādā veidā man tas dzīvē vispār būtu sanācis? diez vai...

nu tad šobrīd varu teikt, ka ir vairāk vai mazāk iepazīti šādu tautību cilvēki (sagrupēju aptuveni pēc kontaktēšanās biežuma ar attiecīgās tautības pārstāvjiem):
top 3 - itāļi, vācieši, grieķi (nedalāmā tautību četrotne, kurā aizvadīts vairums laika šeit);
flāmi, turki, slovēņi, poļi - nākamie pēc kontaktēšanās biežuma;
holandieši, ķīnieši, kosovas albāņi, indieši, meksikāņi, spāņi, bulgāri, bangladešieši, portugāļi, zviedri, francūži, slovāki, tanzānieši, ēģiptieši ...

nezinu, varbūt tas nav daudz, bet priekš manis, kura līdz šim dzīvoja pārsvarā tikai 2 tautību 'krustugunīs', visi šeit tik īsā laikā iepazītie cilvēki ir riktīgais 'kultūršoks' :) nē drīzāk 'kultūrprieks'! :)))
tas tiešām ir prieks redzēt, cik mēs esam dažādi, īpaši un katrs pa savam neatkārtojami, bet tai pašā laikā visi atrodam kopīgu valodu, intereses, prieku esot kopā! :D

2010. gada 9. novembris

best paella ever

nu vairs nevarēšu sūdzēties, ka studentu ēdnīcās ir negaršīgākais pasualē ēdiens un kā gan kaut ko tādu var ēst... jo šodien tieši studentu ēdnīcā ēdu debešķīgi gardu Paellu :)) 
Līdzīgu šai:

Nezinu, kā viņi to gatavo, bet garšoja tiešām ļoti labi. Šādu kulināro brīnumu ēdām arī Spānijā Barselonā, kur paellas skaitās viens no tradicionālajiem ēdieniem, bet nu patiesību sakot tur tas negaršoja ne uz pusi tik labi kā šeit. Tomēr tie beļģi (reizēm) kaut ko sajēdz no ēdienu pagatavošanas :D

2010. gada 8. novembris

baltie halāti

Nu ir skaidrs, kas tie par 'trakajiem' baltajos aprakstītajos halātos, kas teju katru nedēļu redzami pilsētas ielās manāmi iereibuši un darām trakas lietas...
Izskatās aptuveni šādi:

Izrādās tie ir Beļģijā studentiem ir ļoti populāri pasākumi ar nosaukumu Cantus vai Cantusses. Tos rīko studentu organizācijas ar mērķi... man šķiet, ka piedzerties un darīt visādas trakulīgas lietas..:P
Paši viņi šo pasākumu raksturo kā:

A cantus is a very popular activity for belgian students. The members of student clubs organize these Cantusses every couple of months. During a cantus, all the members of a certain student club come together to sing songs, do some fun activities and last but not least, to drink beer... lots and lots of beer.


Jā jā - lots and lots of beer.. tāpēc es vairs nebrīnos uz ielas sastopam bariņu jauniešu šajos jocīgajos (bieži netīrajos) sadzeršanas ietērpos.. Parasti tie ir aprakstīti ar kaut kādiem tekstiem, bieži netīri, nosmērēti ar visādiem draņķiem no galvas līdz kājām (eksrēmakajos gadījumos ir redzēts, ka pat matos iesmērētas jēlas olas, sabērta sāls, vai ieķēzīta kāda krāsa). Citreiz ir redzēts, ka bariņš šo jauniešu kāda 'vecākā' pavadībā rāpus pārvietojas pa pilsētas ielām, reizēm tie mēģina piepumpēties uz ielas braucamās daļas, bet visbiežāk vienkārši šie jaunieši redzami manāmi iereibuši vienkārši ejam pa pilsētas ielām (jo pieļaujum, ka trakākās izdarības piedīvotas aiz slēgtām durvīm rīkotajā pasākumā). Ir redzēti arī sludinājumi, kuros bāri un klubi piedāvā izīrēt īpašas telpas, kas paredzētas cantus pasākumiem.

Te uzgāju video ar nelielu framentu no kāda cantus pasākuma:
Te vēl viens (slikta ieraksta kvalitāte, bet ideju var saprast):
Nu re, bet es biju tik labās domās par šīs valsts gudrajiem un cītīgajiem studentiem.. taču izrādās, ka zem kārtīguma un apzinīguma maskas, kas redzama ikdienā, slēpjas trakulību gars :)

Nez vai LV arī studentu korporāciju pasākumos notiek līdzīgas lietas?

2010. gada 27. oktobris

Pārsteigums..

He hee, Beļģija nebeidz pārsteigt....
Lūk ko vakar sastapu riteņu parkingā pie savas studentu viesnīciņas:
vistas sasēdušas uz riteņiem kladzina :D
kā uz laktiņām..
No rīta, ejot pakaļ ritenim, cerēju ieraudzīt kādu olu izdētu uz kāda riteņa bagāžnieka, bet nebija (varbūt kāds jau pirms manis bija sarūpējis sev brokastis).. :)

2010. gada 26. oktobris

'Healthy living' fast food nation..

Nezinu vai to var attiecināt uz visu Beļģiju vai flāmiem, bet skaidrs, ka Gentē dzīvo viena īsta fast food nācija..
Visas šīs frikadeles (gari gaļas luņķi cepti eļļā), dažādu veidu kotletes un visāi citādi eļlā cepti nesaprotami gaļas izstrādājumi (kurus ēd plikus - bez jebkādām piedevām), burgeri, frī kartupeļi, broodjes (milzīgi un nenoliegšu, ka garšīgi sendviči), kas stopami ik uz stūra un tiek ēsti milzīgos kvantumos ik dienas, liek domāt, kāpēc tie beļģi tik labi un veselīgi izskatās, ja ēd tik neveselīgu pārtiku??? Tas man ir un laikam paliks noslēums.. Jā, un protams papildus tam visam 'nacionālajam fast foodam' ir visi tie turku brīnumi - kebabi, doneri utml.. Pa vidam vēl kāda vafelnīca un daudz daudz dažāda veida alus (pieejams pat studentu ēdnīcās, kā normāls uzdzeramais pie pusdienām).. Tad kāpēc viņi nelīdzinās uzbarotajiem amerikāņiem? Kāds ir viņu noslēpums? - Vai cyclings? :D

2010. gada 18. oktobris

pie darbiem!

Laiks lido vēja spārniem - viesiem zināms fakts, kurš lieku reizi apstiprinājās šodien, kad ieskatījos kalendārā un sapratu, ka pagājis teju mēnesis (21.10. būs pilns) kopš esmu šeit..
Tas nozīmē, ka laiks likt pie malas ballēšanos un pilsētas jaukumu iepazīšanu un jāķeras nopietnāk klāt mācībām!!! 
Lai vairāk disciplinētu sevi, sakārtotu dienas režīmu un protams nopelnītu nedaudz naudiņas - pieteicos darbiņam uunn - šodien bija mana pirmā darba dieniņa.. :D Lai arī kā saka - nothing spešal - tie ir dažādi virtuves darbiņi studentu ēdnīcā, bet toties atalgojums ir tīri vilinošs :) lai apmēram iezīmētu ciparu, varu teikt, ka 2reiz nedēļā šeit pastrādājot pa 4 stundām dienā - mēnesī saņemšu aptuveni tikpat, cik strādājot Datos visu nedēļu pa 5h dienā :) Protams darbiņš nav nekāds supervieglais, bet pārāk arī kaulus nelauž. Tā nu es nolēmu sevi nedaudz padisciplinēt :) 
Ceru, ka tas mācībām netraucēs, bet tieši pretēji, būs iemesls labāk plānot savu laiku un pievērsties tām vairāk! Citādi dažkārt sajūtos nedaudz nelāgi redzot cik nenormāli cītīgi un daudz to dara vietējie flāmu studenti.. Goda vārds, tik uzcītīgus studentus neesmu redzējusi (to pašu novēroja arī vācu un itāļu erasmusieši). Centīšos gūt iedvesmu no viņiem! :)

2010. gada 15. oktobris

vidēja riska valsts..

Tas nekas, ka esam jau labu laiku ES dalībvalsts, šeit nereti gadās situācijas, kad cilvēki domā, ka neesam vis un nereti tomēr mums tiek piemēroti citi nosacījumi, nekā citu ES dalībvalstu pilsoņiem..
Labi vēl, ka vismaz Eiropieši zina par tādas valsts pastāvēšanu (cilvēki no tālākām valstīm mēdz arī nezināt). Lai gan viennozīmīgi Lietuva ir nez kāpēc daudz populārāka - nereti, kad saku, ka esmu no Latvijas, tiek pārjautāts - o, from Lithuania? - No, no from Latvia!
Diezgan bieži tiek jautāts, vai latviešu valoda ir līdzīga krievu valodai - cilvēkiem iespaids, ka Latvijā ir ļoti liela Krievijas ietekme un ka latviešu kultūra ir līdzīga krievu kultūrai utml..
Un vēl protams nākas saskarties dažkārt ar grūtībām, ka mūsu mazajai valstij nav pārāk laba slava starptautiskajā mērogā. Piemēram, lai atvērtu kontu Beļģijas bankā, atšķirībā no vācu meitenes, kurai to izdara uzreiz uz vietas bez ierunām, latviešiem liek doties uz citu bankas filiāli, līdzi ņemot dažādus papildus dokumentus un apliecinājumus, jo redz esam no vidēja riska valsts.. uz mums nevar tik droši paļauties.. esam viņu acīs iespējami krāpnieciņi.. Ir diezgan nepatīkami saskarties ar šadām situācijām. Tev uzliek stampeli pēc valsts piederības..
Bet neko darīt, jāpierāda, ka nav gluži viss tā, kā viņi to iedomājas. Ka esam tikpat godīgi, strādīgi, gudri un kulturāli, ka citu 'drošo' ES valstu pilsoņi!!!

2010. gada 10. oktobris

satiksme

Vai ir aptuvena nojauta par to, kāda ir satiksme Indijas ielās (ir redzēta kādā dokumentālā filmā vai dzīvē)? Nu tad dažkārt man liekas, ka Ģente diži neatpaliek.. tas haoss, kas šeit dažviet valda uz pilsētas šaurajām ielām (it sevišķi Overpoortstraat rajonā), kad pa to plūst nebeidzamas riteņbraucēju starumes, pa vidu krustām šķērsām staigā gājēji (un tas ir normāli, ja satiekot paziņu ielas vidū, neviens nedomā noiet uz ietves, lai pārmītu kādus vārdus - saruna notiek turpat uz ielas braucamās daļas), turpat braukā autobusi, mašīnas un motociklisti... bet pārsteidzošākais ir tas, ka pa visu šo laiku neesmu redzējusi nevienu avāriju.. Un domāju, ka tas par kaut ko liecina. Satiksmes dalībnieki ir ļoti uzmanīgi, viens otru laiž pa priekšu - satiksme, lai gan ir haotiska, bet tā nav stresaina un drudžaina - cilvēki nebaidās kaut ko nokavēt, necenšas apsteigt viens otru - katrs mierīgi pārvietojas līdzās visiem pārējiem. Un jā - atkal un atkal apbrīnoju tās privilēģijas un cieņu, ko šeit bauda riteņbraucēji - riteņbraucējs šeit satiksmē ir vienlīdzīgs ar, piemēram, BMW vadītāju. Ne visur velobraucējiem ir savi veloceliņi - lielākoties tās ir vnk sarkani iekrāsotas ielas braucamās daļas malas, bet daudzviet to nav nemaz - šajās vietās riteņbraucēji mierīgi pārvietojas pa brauktuvi kā jebkurš cits satiksmes dalībnieks. Taču šeit atškīrībā no Rīgas tas ir pilnīgi normāli un droši.
Jau tagad zinu, ka atgriežoties mājās pietrūks šīs brīvās iespējas pārvietoties visur pa pilsētu ar riteni...

2010. gada 4. oktobris

daudz daudz iespaidu...

ak, pat nezinu ar ko sākt..katru dienu ir ļoti daudz jaunu iespaidu, interesantu novērojumu, neparastu lietu, kuras gribas paturēt prātā..tad nu par dažām no tām:

- studenti, studenti, studenti visapkārt...joprojām nevaru pierast pie tik milzīga jauniešu skaita nemitīgi sev apkārt...lai kur tu ietu un ko tu darītu - studentu burzma būs apkārt. Liekas ka pilsēta ir kā "jauniešu skudrupūznis" - to rosība, knosība, dzīve un uzdzīve nemitīgi liek par sevi manīt.

- lakati un šalles - teju katrai sievietei. Pie mums sievietes velk krelles, šeit to vietā - lakati un šalles. Un ne jau siltumam tās te nēsā - bet kā kalkarotas. Ar maiciņām, džemperīšiem, kleitām un blūzēm un, protams, nevelk tās nost iekštelpās, jo kurš gan velk nost kaklarotu. Attiecīgi veikalos ir veseli stendi skaistiem lakatiem un šallēm.

- Ģentē populārākā suņu šķirne ir labradori. Tiešām katrs otrais suns, kuru redzu, ka saimnieks ved pasaigā ir labradors. man ar reiz būs šāds draugs! :)

- hi hi, kā es smējos vērojam reklāmas plakātu līmētājus uz viena reklāmas stenda pretī Porter House. Tas izskatījās apmēram tā: atnāk meitenes ar līmes spaini un slotām - izrullē, uzlīmē kādus 5us savus plakātus, pēc 10 min atnāk jau cita kompānija, rūpīgi līmē savus plakātus šiem pa virsu un protams arī viņi nav pēdējie, jo vēl pēc kādām 20 min ir jau klāt cita kompānija, kuru plakāti ir 'svarīgāki' par iepriekšējiem un  bliež tik virsū savējos..:D un galvenais, ka visi tik cītīgi to dara, lai gan pēc pārdesmit minūtēm neviens no viņu plakātiem vairs nav redzams..:P un jā, protams, ka tie ir plakāti par dažādiem studentu partijiem u.c. izklaidēm.

- mani nošokēja vīriešu tualetes uz ielām. Ielas vidū stāv neliela aizslietnīte, kur var ieiet vīrietis, mierīgi turpinot sarunu ar ceļabiedru, nokārot savas vajadzības un turpināt savu ceļu.. otra iespēja ir pisuāri bez jebkādiem norobežojumiem pie ēku sienām.. a ko tur kautrēties? sievietēm gan nav tik liels publisko tualešu skaits pilsētā.

- našķis french fries Juliena ieskrietuvē ar joppii mērcīti...rezultātā rinda - minimums 10 cilvēku viscauru diennakti.. tas ir jāredz, kā tas nabaga vīrietis tur vaiga sviedros bez atelpas kā robotiņš rosās... bet nekad nepiemirst laipni pasmaidīt un novēlēt enjoy your meal ikvienam!

- 60 000 studentu pūlis Student Kick-off pasākumā - studiju gada atklāšanas pasākums...viens trakulīgs pasākums.. pēc tam vēl 2as dienas St.Pieters-Plein laukums un iela bija slēgta, lai savāktu to, kas bija palicis pēc šāda pūļa uzdzīves...

- +25 pa dienu, +20 naktī, +ik pa brīdim līst - tādi laikapstākļi Ģentē oktobrī nav nekas neparasts

- tas ka velo ir iecienītākais transportlīdzeklis Ģentē ir skaidrs un saprotams, bet tas ka ļoti populārs meiteņu apģērbs braucot ar riteni ir svārki, t.sk. miņuki, tas gan liekas bišku neparasti. Katrā ziņā Latvijā tādas modes vēl nav (vismaz nebija, kad es braucu prom).

- un vēl daudz daudz kas cits, bet par to citreiz...

2010. gada 29. septembris

ak šīs ieliņas..

Es teaču zināju, ka tā notiks, ka tas nav labi, ka blakus fakultātei ir tās ieliņas ar veikaliem... zināju... bet nu nenoturējos šodien un pēc savas pirmās lekcijas UGentā, kas likās interesanta un ar mazāk briesmīgām prasībām, nekā biju gaidījusi - pēc tās es devos shoppingā... mazā šopoholiķe.. nu un kamēr nonācu līdz ieliņas galam, man rokā jau bija 5 iepirkumu maisi (ne maisiņi..). Njaa, bet tās lietiņas ir tiiik ideālas... Bāc, bet ja tādā garā turpināšu, tad pēdējos divus mēnešus man nebūs ko ēst un kur dzīvot :P Apsolu sev laboties!!!

2010. gada 28. septembris

pirmā nedēļas nogale

Nedēļas nogalē sabojājas laiks - bieži līst un ir diezgan drēgns. Šeit tas klimats ir tāds viltīgs - ārā it kā auksts nav, bet ir tās nepatīkams mitrums. Neesmu pieradusi pie tāda gaisa, tādēl ātri vien saķēru saaukstēšanos - tagad cīnos ar to. Es apbrīnoju tos cilvēkus, kas jorojām šeit staigā krekliņos ar īsām piedurknēm..
 
Kopā ar jaunajām paziņām - itālieti un vācieti no manas fakultātes dodamies uz filmu. Kincītis līdzīgs mūsu Forumam (Kinepolis Cinema) - vairākas zāles, līdzīgs filmu repertuārs (šobrīt tur rāda, piemēram, Soltu, Inception). Biļete standartā maksā 9Eur, bet šī bija īpaša 'ze diena', kad visas filmas rādīja par 3Eur, bet beigās man bija to pašu 3Eur žēl par tik draņķīgu filmu (saucās Twelve) - nenormāli klišejiska, primitīva un banāla..nu tā ka tiešām neizturami.. Nākamreiz jāiet uz kādu no šeit daudzajiem mazajiem kinīšiem, kur rāda nekomerciālo kino! :)


Vēl nogalē pirmo reiz mūžā spēru kāju pār IKEA slieksni. Njaa - ko tik tur nevar atrast un turklāt par ļoti draudzīgām cenām - tā es tiku pie jaunām foršām sadzīves lietiņām. Un vēl pati beigās godīgi noskanēju visus savus pirkumus (pašapkalpošanās kasē), samaksāju par tiem un apmierināta devos mājās. 


Rīt (28.09.) sāksies pirmās lekcijas..uhh, ceru, ka mani līdz šim labie iespaidi par dzīvi Ģentē nemainīsies pēc tām! 









Welcome day Nr2.

Otrā studentu Welcome day sākas atkal ar brokastīm, kuru laikā jau satieku vairākus jaunos paziņas - tas ir patīkami, ka šajā pilsētā vairs neesmu viena un sveša un pati pilsēta ar vairs neliekas sveša. Un jo vairāk to iepazīstu, jo vairāk tā patīk! 


Šodien te virmo gaisā nedaudz saspringta atmosfēra, gaisā helikopteri, ielās daudz politie, pāris ielas norobežotas, jo pilsētā šodien noris NATO sammits. Bet nu nevar salīdzināt ar to, kā Latvijā tam gatavojās un cik daudz runāja par to. Šeit varu derēt, ka puse iedzīvotāju nemaz nenojauš, ka tāds sammits te notiek.

Izlaižam guided tour pa pilsētu, lai beidzot reģistrētos augstskolā un saņemtu studenta apliecību, kas sniedz iespēju pieslēgt internetu studentu istabiņā, noīrēt riteni un ēst pusdienas studentu ēnīcās par lētāku cenu (t.i. 3.40- 4EUR) u.c. Rindā gaidot pavadījām kādas 4h.. bet labs darbiņš, kas padarīts un nu esmu pilntiesīga UGent studente!!! :) 


Un tas arī tiek atzīmēts vakarā apmaiņas studentiem rīkotajās vakariņās Overpoort restorānā un Welcome party pēc tām. Tāds interesants pasākums, kur cilvēki teju no pus pasaules valstīm kopā jautri pavada laiku. Jā un Latvijas studenti ar kā izrādās arī ļoti labprāt izvēlas Ģenti kā savu studiju galamērķi - tovakar satkām vēl 4 puišus no Latvijas no Banku augstskolas, kas gan Ģentē mācīsies citā augstskolā. Tas bija tiešām negaidīts vakara pārsteigums! 







2010. gada 27. septembris

I'm Kristina from Latvia..

Ceturtdiena - Welcome day Nr.1
Universitātes pirmais oficiālais pasākums apmaiņas studentiem - rīta kafija un pēc tam vairākas stundas oficiālo runu par Universitāti, par Ģenti, par Beļģiju kopumā, par to, cik šeit ir laipni gaidīti apmaiņas studenti, un jo īpaši šajā gadā, kad Beļģija ir ES prezidējošā valsts, kas iestājas par ES valstu vienotību, ciešu sadarbību un pieredzes apmaiņu un bla, bla, bla..
Viņi ļoti lepojas ar to, ka ar katru gadu apmaiņas studentu skaits Ģentē arvien pieaug, ka universitāte kļūst par populāru apmaiņas studentu galamērķi.
Mani savukārt pārņēma gandarījuma sajūta par to, ka visas runas ir 100% saprotamas - valodas ziņā - par ko man bija pirms ierašanās nelielas bažas, kā nu būs tagad sazināties tikai angliski. Bet esot šeit vienkārši 'ieslēdzas' tas angliskais domājamais un runājamais - jo tomēr tas viss iekšā kaut kur ir un šeit ir lieliska iespēja pārvarēt to baiļu/šaubu barjeru par valodas prasmēm un vienkārši sākt runāt angliski..

Oficiālajai daļai seko pasākums katram savā fakultātē. Soc-pol fak. uzsauca studentiem pusdienas, kuru laikā bija laba iespēja iepazīt pārējos apmaiņas studentus ar ko arī viss sākās..neskaitāmie I'm Kristina, I'm from Latvia.. oh, you are from Greece, Italia, India, Germany, Spain, Turkey, Serbia, Slovenia etc..  un kur gadījies kur ne pārsteigums - vēl viena meitene from Latvia - no Stradiņu universitātes arī studēs šai pašā fakultātē! :)
Pēc pusdienām mums izrādīja fakultāti, apskaidroja kas un kā te notiek.

Un tad sapratu vēl vienu lietu, kas Ģentes studenta dzīvē ir neatņemama - tas ir vārds party, kurš tiek šeit lietots ļoti bieži un ik riezi tad, kad tiek minēts vārds this evening. Jau šajā pirmajā vakarā fakultātes studentu organizācija aicina pievienoties viņu tusiņam. Tobrīd es vēl domāju, ka nekur neiešu, bet te var teikt tāpat kā Ģentes ceļvedī for young travellers runājot par pilsētas veikaliņiem teikts - In Ghent it all becomes a bar in the end, tāpat arī var teikt - In Ghent every students' meeting finishes at bar in the end..

Tā nu vakarā satiku savu Belgian buddy - jauku beļģu meiteni, kas man palīdzēs noorientēties vietējo ikdienas dzīves gaitās, parādīs pilsētu, ieteiks lietas un vietas, ko šeit ir vērts darīt un redzēt :)
Un, jā, protams, izrādot man pilsētu, tas izklausījās apmēra tā - šeit ir apmaiņas studentu pubs, bet šeit ir plašākā alus izvēle, te ir labs tumšais alus, bet šeit laba mūzika, šeit arī, šeit tusē snobi, šeit vienmēr daudz studentu, šeit ir šokolādes bārs, šeit.....šovakar labs studentu partijs - un tā mēs nonācām vietā uz kuru pa dienu aicināja fakultātes studentu pašpārvaldes pārstāvji. Nu un nogaršoju arī izslavētos beļģu aliņus - Kriek (sarkano ķiršu) alu un vēl citu. Bija tiešām tīri labi :)

Otrā diena

Otrā dienā pamostos ar patīkamu sajūtu, ka šī diena būs atkal pilna jaunu iespaidu un atklājumu! Un laiciņš arī ir silts un vasarīgs, kas rada vēl lielāku prieku.
Šī ir diena, kad mēģinu 'likt kopā bildi' par to, kas kur atrodas pilētā un kā tur var nokļūt - un liekot lietā savu intuīciju un topoloģiskās orientēšanās spējas - tas tīri labi izdodas, jo pilsēta nav liela.

Tā kā reģistrēties studentu servisā un saņemt apliecību man neizdosies, jo tur ir vēl vairāki simti tādu pašu studentu kā es, kuri jau atnākuši vairākas stundas pirms tā darba laika sākuma, lai ieņemtu rindu, nolemju, ka šo dienu veltīšu savas jaunās mājas iekārtošanai. Dodos uz veikalu Hema, kas ir beļģu JYSK variants, kurā pagādāju dažādas lietiņas mājai - staigāju veikalā kā muzejā pētot interesantās lietiņas, kādu pie mums vēl nav. Pēc iziešanas no veikala saprotu, ka labāk tādos veikalos pārāk bieži neiegriezties, jo pretējā gadījumā stipendija beigsies ļooti ātri.. Jā, un te ir arī foršas iepirkšanās ieliņas ar daudziem maziem veikaliņiem ar stilīgām lietiņām.. nav viegli tiem paiet garām.. :P Un trakākais ir tas, ka mana fakultāte atrodas blakus vienai no tādām iepirkšanās ieliņām. Nāksies rūdīt gribasspēku! :D







Esi sveicināta, Ģente!

21.09. - manas jaunās dzīves sākums


Skumjas atvadas lidostā no mīļajiem cilvēkiem, iziešana cauri drošības kontroles punktam un...jā - atpakaļ ceļa vairs nav... 
Sajūtas divējādas - no vienas puses tā ir došanās pretī sen sapņotam mērķim -  dzīvei kādā citā augstāk attīstītā valstī, bet no otras puses tā ir šķiršanās no mīļajiem cilvēkiem un no visa labā un skaistā, kas jau šobrīd man ir, un protams ir uztraukums par to kā tur būs man vienai pašai pavisam svešā zemē. Bet tā kā tie ir tikai 5 mēneši prom (un zinot to, kā laiks lido) un tas ir 21.gs kurā dzīvojam, kad sakaru tehnoloģijas un Ryanairs attāluma sajūtu praktiski dzēš, domāju, ka ieguvumi no šīs lieliskās ERASMUS pieredzes būs tā vērti!  


Dīvainā kārtā pat manas bailes un nepatika pret lidojumiem pazūd tiklīdz paceļamies gaisā, ir tāda patīkama iekšējā miera sajūta, ka viss būs kārtībā. Spoža saule spīd iekšā pa lidmašīnas logu un es smaidu tai pretī, jo zinu, ka viss būs ļoti labi - ka mani priekšā gaida neaizmirstami 5 mēneši studentu dzīves un piedzīvojumu pašā Eiropas sirdī :)


Ģente mani sagaida ar sauli un +25C. Mans biezais rudens apģērbs vairākās kārtās (jo čemodānā tam vairs nebija vietas) šķiet krietni neatbilstošs laikapstākļiem šeit, kur cilvēki staigā plānās vasaras drēbītēs. Tādēļ steidzu uz savām jaunajām mājām, lai novilku biezos kažokus un dotos iepazīt pilsētu, kas jau pirmajā brīdī man šķiet skaista un viesmīlīga.


Braucot autobusā no lidostas jau pirmajā pieturā autobusā iekāpj 3 cilvēki: indietis, melnādainais un japāniete.. skaidrs - pilsēta ir ļoti multikulturāla, te būs visu rasu un tautību cilvēki. Bet mani tas iepriecina - mani interesē komunikācija ar šiem dažādajiem cilvēkiem.


Pirmais, kas iekrīt acīs, ir miljoni riteņu uz ielām:


 Tas labi - mazo pilsētiņu arī varēšu krustām šķērsām izbraukāt! :)


Tieku līdz kojām: tā ir 15 stāvu ēka (es dzīvoju 10-jā). Istabiņa ir pietiekami plaša ar burvīgu skatu pa logu. Dušas un tualetes tīras un labā stāvoklī. Bet nepatīkami pārsteidz virtuve, sevišķi ledusskapis, kurā dzīvo mazi kukainīši un sapuvuši produkti.. Tas izskatās šādi: 


Skaidrs, ka vajadzēs pagādāt savu ledusskapi!


Vakarā dodos apskatīt vecpilsētu. Autobusa šoferis, ar kuru braucu, ne tikai palīdz man tikt skaidrībā ar sabiedriskā transporta sistēmu Ģentē, bet izrādās, ka šis ir bijis pagājšgad uz Harley Davidson salidojumu Rīgā un sanāk parunāt ar viņu par to, cik forša ir pilsēta no kuras esmu tikko atbraukusi.. :) Bet par Ģenti... nē, ko tur daudz rakstīt - tā ir jāredz un tās atmosfēra jāatbrauc izbaudīt pašiem!!! Tas ir kaut kas starp Parīzes romantiku un Amsterdamas avangardu.
Te dažas bildītes no vecpilsētas centra: 




Un vēl te ir ļoooti daudz jauniešu - tāda sajūta, ka tie ir lielākā daļa šīs nelielās pilsētas iedzīvotāju (nav brīnums, jo Ģentes Universitātē vien studē ~33 000 jauniešu un ap 1000 apmaiņas studentu, bet tā nav vienīgā Universitāte šajā pilsētā).  Ģentes centrā ir arī kolosāls studentu kvartāls, kurā uz vienas mazas ieliņas vien ir kādi 35 dažādi klubi un bāri. 


Jā, jau pirmajā dienā iemīlu šo pilsētu un saprotu, ka vēlos iepazīt katru tās nostūrīti un ieliņu, jo katrā no tām ir kas apbrīnas vērts! Un studentu dzīve te rit uz pilniem apgriezieniem! Bet labā sajūta ir tā, ka nav nekur jāsteidzas, ka priekšā vēl 5 mēneši, kuros izdzīvot šo prieku vārdā Ģente.. :)